Pēc ekspertu aplēsēm viens cilvēks vidēji dienā patērē no 40 līdz pat 200 litriem ūdens. Aptuveni 70%-90% šo ūdeņu nonāk kanalizācijā. Lai mobilizētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk pievērsties savu decentralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu reģistrācijai un apkopei, Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrija (VARAM) ir uzsākusi kampaņu “Nesēdi uz šmuces ar laika degli”!

Sadzīves notekūdeņos vidēji nonāk 99% ūdens, bet 1% ir neorganiskas un organiskas vielas. Par organiskajām vielām uzskata gaļas un augu šķiedras, eļļas, cilvēku fizioloģiskos izdalījumus. Savukārt neorganiskās vielas ir smiltis, minerālsāļi, skābes, sārmi, mazgāšanas līdzekļi. Vienā vārdā – šmuce! Ja decentralizētā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēma nestrādā vai netiek apsaimniekoti kā pienākas, tad šī šmuce nonāk vidē – gruntsūdeņos, grāvjos un augsnē. Kaitējums var tikt nodarīts gan dzeramajam ūdenim, gan cilvēka veselībai, jo šmuces apjoms nav mazs. Atkarībā no patēriņa viens cilvēks mēnesī rada no pusotra līdz pat trijiem kubikmetriem netīra ūdens, ko nepieciešams attīrīt.

Lai pasargātu apkārtējo vidi un sevi no potenciāla kaitējuma, ko rada nesakārtotas vai neatbilstoši apsaimniekotas decentralizētās notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas, daudz izdevīgāk ir pieslēgties centralizētajai sistēmai. Eksperti norāda, ka šāds risinājums krietni atvieglo ikdienas rūpes, kā arī dod finansiālu ieguvumu, piemēram, paaugstinot nekustamā īpašuma vērtību. Viens no lielākajiem ieguvumiem ir komforts – notekūdeņi aizplūst no mājokļa un saimniekam nav jālauza galva, kā tos savākt un attīrīt. Tāpat nav jāorganizē notekūdeņu izvešana vai jādomā par iekārtu remontu. Pieslēdzoties centralizētajai sistēmai, pakalpojumu sniedzēji nodrošina gan notekūdeņu savākšanu un novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām, gan sniegto pakalpojumu atbilstību kvalitātes prasībām un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem.

“Centralizēti savākti notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši vides aizsardzības prasībām, mazinot notekūdeņu novadīšanas radīto risku dzeramā ūdens avotiem, upēm un jūrai. Jāuzsver, ka ilgtermiņā ikmēneša maksa par centralizētās kanalizācijas pakalpojumiem būs mazāka nekā izdevumi par notekūdeņu izvešanu un decentralizētās sistēmas apkopi, remontu un ekspluatāciju,” uzsver  VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Lai izprastu potenciālos riskus, kas rodas nepareizas notekūdeņu apsaimniekošanas rezultātā, 27. oktobrī no plkst. 16:00 – 17:00 Delfi.lv tiešraidē ministrija aicina piedalīties bezmaksas vebinārā. Kopā ar nozares ekspertiem vebinārā būs iespēja gūt atbildes par problēmas efektīvākajiem risinājumiem. Vairāk noderīgas informācijas var iegūt kampaņas interaktīvajā lapā.

Informē:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026422
e-pasts: prese@varam.gov.lv

www.varam.gov.lv