Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe stāsta LNT raidījumā 900 sekundes, par spīti bažām un stereotipiem, krāna ūdens ir pietiekami drošs lietošanai no krāna.

Par spīti tam, ka krāna ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga un eksperti atzīst, ka to var droši dzert, liela daļa iedzīvotāju joprojām to vāra, vai arī dod priekšroku fasētam dzeramajam ūdenim. Šobrīd sākta kampaņa, lai situāciju iedzīvotājiem skaidrotu.

Pēdējo 20 gadu laikā Latvijā ūdens apgādes sistēmu modernizācijā ieguldīts 1,5 miljardi eiro un tā notikusi visās apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 2000. Tikmēr “900 sekunžu” aptaujātie iedzīvotāji ūdeni no krāna tik pat kā nedzer.

“Es ar filtriņu. Agrāk jā, es dzēru. Tad ka es biju jauns Mežaparkā vispār bija kolosāls ūdens un pēc tam ilgi vēl varēja dzert. Bet nu jau kādus desmit gadus mēs ar filtru dzeram,” par saviem ūdens lietošanas paradumiem stāsta rīdzinieks Olafs.

“Paskatieties, kāds mums ir ūdens vads! Cik tur ir netīrumu! Pagriežat cauruli un paskatāties iekšpusē. Tikai vārītu ūdeni. Cits viedoklis nevar būt,” uzskata Vladimirs.

“Šad tad ir tā kad no krāna tek ūdens un tam ir kait kāds specifisks aromāts. Mēs dzeram pārsvarā pārbaudītu ūdeni. No pārbaudītiem ražotājiem. Man ir mazi bērni, un es tik tiešām nevēlos riskēt. Vai nu mēs vāram ūdeni, vai arī pērkam,” norāda Ilona.

Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti gan liecina, ka krāna ūdens kvalitāte ir laba. “Krāna ūdens pietiekami ir uzraudzīts un ir drošs. Un fasētā ūdens gadījumā pat varētu būt tā, ka kaut kādi mikrobioloģiskie rādītāji varētu būt sliktāki šajā te fasētajā ūdenī. Un ja fasētais ūdens ilgi ir stāvējis, tad šie mikrobi pat var tur savairoties. Tas, protams, neapdraud veselību, bet, salīdzinot ar krāna ūdeni, pat sanāk, ka krāna ūdens ir kvalitatīvāks šādā gadījumā,” norāda Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis.

Šobrīd katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ikdienā dzer fasēto ūdeni, tā liecina aptaujas. Tas atstāj ietekmi uz vidi un arī ūdens cenas ir dažādas.

Latvijā dzeramā ūdens cena ļoti atšķiras. Tas var maksāt apmēram 1 eiro par kubikmetru vai 1 eiro par litru. Lai gan ūdens kvalitātes prasības ir vienādas visā Eiropā.

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvji cilvēku paradumus skaidro ar sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Lai tos kliedētu, šobrīd sākta skaidrojoša kampaņa ”Ū vitamīns”.

“Mēs nepadomājam, ka mēs šo pašu ūdeni varam uzpildīt savā pudelē, bet vienkārši ērtāk ir ieiet veikalā un viņu nopirkt. Ir arī ļoti daudz iesīkstējuši stereotipi. Atceroties, ka ūdenī ir hlora smaka, cilvēki pat nemēģina viņu pagaršot,” teic Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe.

No virszemes – Rīgas HES ūdens krātuves – ūdens daļēji tiek piegādāts tikai Rīgā. Tā attīrīšanai tiek izmantota ozonēšana. Visur citur Latvijā ūdens tiek ņemts no pazemes.

“Sagatavošanas process šādam ūdenim ir tieši tāds pats, kā sagatavojot dzeramo ūdeni, kas nonāk jūsu krānos. Tas ir iegūts no pazemes. Ar dažādu filtru palīdzību tiek attīrīts no nevēlamiem piemaisījumiem mazāk vai vairāk un tiek pildīts pudelēs,” skaidro Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore.

Tomēr, ūdens cietība, garša un smarža var atšķirties, atkarībā no dažādu mikroelementu klātbūtnes. Latvijas ūdenim ir raksturīgs paaugstināts dzelzs, kalcija, kālija, nātrija saturs. Bet ekspertu vērtējumā, veidojot kaļķa nogulsnes, tas vairāk kaitē veļas mašīnām un tējkannām, nevis cilvēkam.

video sižets pieejams šeit: https://skaties.lv/zinas/latvija/iedzivotaji-neuzticas-krana-udens-kvalitatei-uzsakta-kampana-lai-kliedetu-bazas/